Nostāju par orgānu izmantošanu transplantācijai e-veselības sistēmā varēs paust no 2022.gada 1.februāra

Nostāju par orgānu izmantošanu transplantācijai e-veselības sistēmā varēs paust no 2022.gada 1.februāra

Līdz 2022.gada 1.februārim plānots pagarināt termiņu, sākot ar kuru personas e-veselības sistēmā var paust savu gribu attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves. To paredz izmaiņas likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”, ko izskatīšanai Saeimā otrajā galīgajā lasījumā šodien atbalstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Termiņa pagarinājums noteikts, ņemot vērā, ka e-veselības sistēmā tās darbības traucējumu dēļ jaunu funkciju ieviešana tika atlikta, resursus novirzot e-veselības sistēmas uzlabošanai. Tādējādi iespēju izdarīt izvēli attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves e-veselības sistēmā iepriekš plānotājā termiņā nebūs iespējams.

Likuma pašreizējā redakcija paredz, ka iespēja pilngadīgai personai savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā, tiks nodrošināta no 2021.gada 1.februāra.

Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride iespēju izteikt savu gribu e-veselības sistēmā iepriekš vērtēja kā būtisku soli uz priekšu, lai pilnveidotu orgānu transplantācijas sistēmu Latvijā: “Īpaši svarīgi uzlabot iedzīvotāju zināšanas par iespēju izdarīt izvēli un brīvprātīgi ziedot orgānus, kas var glābt dzīvību daudziem citiem.”

Patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var atturēt no izvēles izdarīšanas.

Ja informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa tuvākā klātesošā piederīgā vai arī, sazinoties ar tuvākajiem piederīgajiem, ja viņi nav klātesoši. Tuvāko piederīgo sniegto informāciju fiksēs donora medicīniskajos dokumentos.

Ja tuvāko piederīgo sniegtā informācija ir pretrunīga, tad mirušās personas ķermeni, audus un orgānus izmantot aizliegts.

Ja informācija par personas gribu nav fiksēta informācijas sistēmā, kā arī to nevar sniegt tuvākie piederīgie, ir prezumējama mirušā cilvēka piekrišana pēc nāves atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus, nosaka likums.

Personai ir paredzēta iespēja arī mainīt iepriekš izteikto gribu par atļauju vai aizliegumu orgānu izmantošanai pēc nāves.

Savukārt Veselības ministrijai paredzēts pienākums informēt sabiedrību par indivīda tiesībām izteikt gribu par orgānu izmantošanu pēc nāves un iespēju šajā jautājumā izdarīt informētu izvēli.

Avots: www.saeima.lv