2024. gada 10. aprīlī, Radisson Blu Latvija Conferences & Spa Hotel, Rīgā, Elizabetes ielā 55, izdevniecība Dienas Bizness rīkoja konferenci “VESELĪBA KĀ DROŠĪBA: ZĀĻU PIEEJAMĪBA UN APGĀDE”, uz to aicinot ekonomikas, veselības un drošības nozaru pārstāvjus, kā arī viedokļu līderus atvērtai diskusijai par tēmām: aptieku izvietojums reģionos kā zāļu pieejamības nodrošinājums,zāļu ražošana un apgāde kā veselības drošības garants, veselības nozares kritiskā infrastruktūra. Konferenci apmeklēja arī LCFB valdes priekšsēdētāja Alla Beļinska.
Konferences mērķis: skaidrot, cik droša var justies Latvijas sabiedrība attiecībā uz valsts politiku farmacetiskās aprūpes attīstībā, medikamentu pieejamību un tās apgādes drošību nākotnē.
Mērķauditorija: ekonomikas, veselības un drošības nozaru politiskā vadība, lēmējvara, valsts pārvaldes un atbildīgo institūciju vadītāji un vadošie darbinieki, veselības aprūpes un farmācijas iestāžu, kā arī uzņēmumu vadītāji un vadošie darbinieki, nozaru profesionāļi un viedokļu līderi, veselības ekonomikas un sabiedrības veselības pētnieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, u.c.
Konkrētu mērķu un stratēģijas trūkums tālākai attīstībai vairākās tautsaimniecības nozarēs uz šī brīža ģeopolitiskās nestabilitātes un izaicinājumu fona rada aizvien vairāk jautājumu par to, kurp kā valsts mēs dodamies un kam vispār esam gatavi. Kādu mācību mums Covid-19 pandēmija un Krievijas nepamatotais plaša mēroga iebrukums Ukrainā ir devis, un ko varam darīt, lai turpmāko iespējamo krīžu gadījumā mēs būtu labāk sagatavoti?
Atskatoties uz līdz šim piedzīvotajām globālajām un reģionālajām krīzēm un to ietekmi uz veselības aprūpes nozari, iedzīvotāji bieži vien ir samaksājuši visaugstāko – dzīvības cenu. Līdz ar to neizprotamas ir diskusijas par to, ko varam vai nevaram darīt. Te jāprecizē – varbūt pietiek vai nepietiek uzņēmības un intereses?
Farmaceitiskā aprūpe – medikamentu pieejamības nodrošināšana – noteikti varētu būt viens no primārajiem soļiem, kas īstenojams, lai iedzīvotāji, kuriem ārsti noteikuši konkrētas diagnozes vai kuri paši ir spējīgi (pietiekami zinoši) atrisināt veselības problēmas, varētu parūpēties par savu un tuvinieku veselību ārkārtas situācijās. Eiropas Savienības noteikto kritiski svarīgo zāļu (bet ne tikai to) trūkums var radīt graujošu ietekmi uz visas sabiedrības labklājību, īpaši krīzes apstākļos. Atbilstoši tam medikamentu pieejamība un apgādes nepārtrauktība kā miera, tā krīzes laikos ir kritiski svarīga. Secīgi – uz pašpietiekamību vērstai veselības aprūpes attīstības stratēģijai, uz zāļu apgādes nepārtrauktības (tostarp resursu un tehniskā nodrošinājuma pieejamību) un rezervju veidošanu vērstam rīcības plānam ir jābūt gan valsts, gan iesaistīto ražotāju prioritāšu augšgalā.
Šobrīd Latvijas ražotāji veido vien 6% no kopējā Latvijas medikamentu tirgus. No ES noteikto kritiski svarīgo zāļu saraksta uz vietas Latvijā tiek saražoti aptuveni 20% no tajā minētajiem medikamentiem. Jautājums par to, vai un cik atkarīgi esam no importa, ir lieks.
Skaidrs, ka kritiskā infrastruktūra attiecībā uz zāļu pieejamību un apgādi Latvijā ir jāstiprina. Uz to norāda iepriekš minētie skaitļi, uz to aicina Ukrainas neatkarības cīnītāji. Par to atgādina pašu gūtā pieredze Covid-19 pandēmijas laikā. Vai mācību par maz?
Materiāls sagatavots izmantojot izdevniecības Dienas Bizness, portālā https://konferences.db.lv/ izvietoto informāciju. Foto: Aivars Liepiņš